"Kanta vārdu mēdz saistīt ar trim kritikām: "Tīrā prāta kritika" (1781), "Praktiskā prāta kritika" (1788), "Spriestspējas kritika" (1790). Zinātājiem nav svešs fakts, ka šie darbi pirmo reizi publicēti Rīgā un Liepājā. Kantam ir arī darbs "Mūžīgu mieru" (1795), kas ilgstoši ļāvis runāt par Kantu kā miera ētikas izstrādātāju. Turklāt šādi visai bieži nav pamanīts, ka darbs "Mūžīgu mieru" sabalsojas ar traktātu "Tikumu metafizika" (1797) un ne mazāk svarīgo tekstu "Par iedomātām tiesībām melot aiz cilvēkmīlestības" (1797). Ņemot to visu vērā, var teikt, ka Kants ir aizsācis mūsdienās tik svarīgo kara ētiku un vienīgi nav uzrakstījis darbu "Tīrā kara kritika"."
Igors Šuvajevs
Vācu filosofs Imanuels Kants (1724-1804) ir viens no nozīmīgākajiem autoriem filosofijas vēsturē, kura teksti ir spēcīgi ietekmējuši mūsdienu filosofisko domu un nav zaudējuši aktualitāti joprojām.
Šai izdevumā publicēta Kanta filosofiskā eseja "Mūžīgu mieru" un raksts "Par iedomātām tiesībām melot aiz cilvēkmīlestības" ar Igora Šuvajeva priekšvārdu un komentāriem.
No vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs.
