Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika
Rīgas Doma baznīca ar klostera daļu ir izcils viduslaiku būvmākslas piemērs Latvijā un vienlaikus senākais ķieģeļu arhitektūras ansamblis visā Baltijā – senās Livonijas pirmais lielais mākslinieciskais sasniegums. Doma bagātīgā 13. gadsimta būvplastika grāmatā pirmo reizi plaši un detalizēti aplūkota kā ansambļa koptēla neatņemama sastāvdaļa dievnama un klostera būvvēstures kontekstā. Salīdzinājumā ar citām Eiropas viduslaiku sakrālajām celtnēm mēģināts noteikt Rīgas Doma kompleksa arhitektūras un būvplastikas reģionālo savdabību. Izdevuma lietotāju loku paplašina izvērsts kopsavilkums un būvplastikas kataloga tulkojums vācu valodā.
Grāmatas pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) izstrādātā un 2011. gadā aizstāvētā Agneses Bergholdes doktora disertācija (vadītāja Elita Grosmane, recenzenti Ilmārs Dirveiks, Ojārs Spārītis un Uve Lobedejs (Uwe Lobbedey)).
Autore ir dzimusi 1980. gadā Cēsīs. Viņa skolojusies Valmierā un no 1996. gada Minsterē, kur pēc ģimnāzijas beigšanas (2000) studējusi mākslas vēsturi, Austrumeiropas vēsturi un baltu filoloģiju Vestfālenes Vilhelma universitātē, iegūstot maģistra grādu (2006). Jaunās zinātnieces interešu centrā ir viduslaiku sakrālā arhitektūra un būvplastika Baltijas jūras reģionā. Pētījumu rezultāti kopš 2008. gada izklāstīti konferencēs Latvijā, Vācijā un Polijā, kā arī vairāku zinātnisku izdevumu rakstos. Agnese Bergholde strādā Latvijā un Vācijā, līdzdarbodamās LMA Mākslas vēstures institūta (Rīga) un Herdera institūta (Marburga) projektos.
