Folkloras pētnieces Sanitas Reinsones darbs izaudzis no autores sarunām ar saviem bērniem, vasarās dzīvojot Ziemeļvidzemē un ik pa laikam kopīgi apciemojot Igauniju. Grāmata uzrakstīta kā teicēja vēstījums par leģendāriem notikumiem, kā “teiksma”, kurā realitāte interpretēta ar pasakas paņēmieniem, brīvi savienojot zināšanas un izdomu. Igaunija un arī Latvija, kur norisinās liela daļa sižeta notikumu, šajā teiksmā ir zemes, kur paralēli pastāv cilvēku un leļļu pasaule. Pasakas formā, stāstot par Igauniju kā „leļļu zemi”, autore sniedz bērniem priekšstatu par reālās kaimiņzemes Igaunijas novadiem, valodu un tradīcijām.
