Neredzamais zēns
“Man ir 25 gadi, taču no pagātnes atceros tikai tik daudz, cik sāku atcerēties, kad atguvos no nebūtības, kurā biju pazudis. Atceros, ka redzēju tādus kā gaismas uzplaiksnījumus tumsā ap to laiku, kad apkārtējie cilvēki runāja par manu sešpadsmito dzimšanas dienu un nevarēja izlemt, vai uz mana zoda parādījušos rugājus noskūt vai tomēr nē. Es izbijos, jo, lai gan nespēju neko atcerēties, joprojām biju pārliecināts, ka esmu mazs puika, taču balsis tajā pašā laikā runāja par pieaugošu jaunu vīrieti. Tikai pēc tam palēnām sāku apjaust, ka viņi runā par mani. Sapratu arī to, ka man ir mamma un tētis, un brālis, un māsa, kurus satieku ik dienu.”
Patiess stāsts par ģimenes mīlestību un apbrīnojamo dzīves ceļu, kas ļāvuši Martinam būt šeit un tagad un skatīt pasauli pavisam citām acīm.