Dāvids neatceras, kas viņš ir. Avīzē ievietots sludinājums mudina draugus un paziņas rakstīt viņam vēstules, lai tādā veidā atdzīvinātu viņa atmiņu. Atsaukties nolemj trīs cilvēki: jaunības dienu draugs Juns, kura mūziķa karjera karājas mata galā, audžutēvs Arvids, kurš ir mācītājs un ir samierinājies ar nāves tuvumu, un sena draudzene Silje, kurai ir sarežģītas attiecības ar vīru. Vēstules paver rakstītājiem negaidītu iespēju izstāstīt pašiem par savu dzīvi, reizē pietuvojoties Dāvida stāstam, līdz uznirst pretrunīgs Dāvida portrets. Kura aprakstītās atmiņas ir patiesākas? Vai varbūt katrā no tām ir arī kāda daļa patiesības?
