Fotogrāfija un šķēres

Grāmatā ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan autora personīgo laiku, tagadni estētiskā pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu. Spēju tajā orientēties un sava izglītības ceļā lasīto ievietot ne vien pēdiņās kā citātu vai moto, bet arī tēlainībā kā fonu, kā augsni vai pamatu, Artis Ostups attīstījis ļoti strauji un atklājis to lasītājam saistošā un dzīvā tekstā. Arta Ostupa (1988) otrais dzejas krājums “Fotogrāfija un šķēres” neapšaubāmi liecina, ka autors ir ne tikai intensīvi rakstījis jaunus darbus, bet arī gājis ļoti nopietnu pašizziņas un arī dzejas izpētes ceļu.