Idilles
Uldis Bērziņš dēvēts par latviešu poētikas reformētāju un nu jau tiek ierindots starp latviešu dzejas dzīvajiem klasiķiem. Viņš ir vairāk nekā 20 izcilu dzejas un atdzejas grāmatu autors, un katra no tām ir kļuvusi par notikumu, kas būtiski bagātinājis mūsu literatūras kopainu.
“Šis dzejoļu krājums izaudzis no dzejas gardēža kāres – nosmelt dzīves un dzejas situācijām virsū savilkušos krējuma kārtiņu. Iekšējais cilvēks, nevienai tavai fotogrāfijai atļauju neprasījis, izdomā nekautrēties par savu “ēdelību” – oh, paspēt vēl saēsties un sadzerties dzīvi līdz žegām!” –
par to sacījis pats Uldis Bērziņš, piebilstot: “Bezatbildīga grāmatiņa, ka tik nesanāk jau pēdējā.”
Vai jaunā krājuma nosaukums “Idilles” (sengrieķu valodā eidýllion – glezniņa) atbilstoši žanra nosacījumiem sola pastorāli rāmas, apskaidrotas dzīves ainas, “novēršanos no nemiera un rūpēm”? Nē – un tomēr jā: tā ir intensīva, gudra, vīrišķīga un nobriedusi dzeja, kurā realitātes eksistenciālo skarbumu atsver apskaužamais valodas vieglums, kāds kļūst iespējams, vienīgi sasniedzot meistarības virsotnes, polifoniskā spēle ar dzejas formu un ritmu, ar bagātīgajiem valodas un nozīmju slāņiem un intelektuālām alūzijām, kaisle būt un brīvība nodoties suverēniem ceļojumiem laikā un kultūrtelpā.