Itāļu literatūras dižgara Dantes Aligjēri (1265–1321) darbā “Jaunā dzīve” apkopoti soneti, kas veltīti Beatričei Portinari, pret kuru dzejnieks lolojis maigas jūtas visa mūža garumā.
Tas ir viens no neparastākajiem mīlas stāstiem pasaules vēsturē: dzīves laikā abu ceļi krustojās tikai dažas reizes, un dižciltīgajai florencietei Beatričei bija lemts iziet par sievu pie cita, tāpat kā pašam Dantem — kļūt par citas sievietes vīru. Taču tas neliedza dzejniekam godbijīgi dievināt daiļo donnu un padarīt viņas vārdu nemirstīgu, iemūžinot vispirms “Jaunajā dzīvē”, bet vēlāk arī — “Dievišķajā komēdijā”.
