"Ne visas lietas laiku skrejā balo:
Verlēnam nebeidz vijolītes sēt,
Mediči fontāns tā kā senāk čalo,
Un blakus fauns tam nebeidz stabulēt.
Es šeitan nejūtos kā ļaudīs svešos -
Man tavi soļi dārzos blakām skan,
Mirdz tavi smaidi gaišos padebešos
Tāpat, kā dvēsele tie mirdz arvienu man."
(Edvarts Virza)
"Šī grāmata, ko lasītājs tur savās rokās, atgādina par pirmskara laikiem, 20. gadsimta pirmo pusi, kad latviešu dzejnieki Francijā meklēja ierosmi, paraugu un atbalstu jaunajai neatkarīgajai Latvijai. Mūsu valsts, tāpat kā tagad, bija Eiropas gara telpas daļa, un latvieši jutās kā eiropieši.
Trīs dzejnieki - Jānis Akuraters (1876-1937), Edvarts Virza (1883-1940) un Elza Stērste (1885-1976) - Francijas vecajā kultūrā atrada jaunas idejas un stilu, brīvu gara lidojumu, kā arī franču vērtības - Brīvību. Vienlīdzību. Brālību. Ceļošana uz ārzemēm toreiz vēl nebija pieejama visiem, bet tie, kuriem tas bija iespējams, ar lielu atbildības sajūtu atdeva savai tautai." (Anna Žīgure)
