Maijas Laukmanes dvēseliski smalkais dzejas rokraksts atgādina gleznu, kurā ar viegliem otas triepieniem un spilgtām krāsām notverti mūžīgu, ikvienam cilvēkam svarīgu lietu atspulgi. “Tumsā iekliedzas pūce” vēsta par mīlestību, sapņiem, gaišām skumjām un ceļu uz savas dvēseles dzīlēm, un visam pāri virmo neizsīkstoša dzīves skaistuma izjūta ― dzīves, kurā nedalāmā vienībā savijas nakts un diena, tumsa un gaisma.
“Nakts skaņas sirdi pielej kā trauku: ilgas, nepietiekamība, sapnis, īstenība, zaudētais, vēl neatrastais, un tāpēc ik sekundē meklējamais pietuvojas sajūtām daudz ciešākā aplī, nekā tas notiek dienā.”
Krājums ir patīkams sabiedrotais tumšiem ziemas vakariem, kad mierā un piepildītā vienatnē vēlies baudīt patiesi labu dzeju.
