Kriminālprocess. Raksti. 2010- 2016

Ar šo rakstu krājumu autores turpina pirms pieciem gadiem aizsākto tradīciju. 2010. gada vasaras sākumā iznāca grāmata “Kriminālprocess. Raksti. 2005–2010”, kurā apkopoti 35 raksti par aktuāliem kriminālprocesa jautājumiem. Grāmata iemantoja lielu popularitāti, un tas mudināja autores turpināt iesākto un sagatavot izdošanai nākamo rakstu krājumu, iekļaujot tajā 24 rakstus, kas tapuši laikā no pagājušā rakstu krājuma izdošanas līdz 2015. gada jūnijam.

Jaunajā krājumā iekļautie raksti atspoguļo galvenās aizvadīto piecu gadu aktualitātes kriminālprocesa tiesību attīstībā. Liela daļa uzmanības tajā veltīta kriminālprocesuālo tiesību normu grozījumiem, to analīzei un vērtējumam. Šai ziņā īpaši atzīmējami apjomīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Tieši grozījumi Krimināllikumā uzskatāmi ilustrēja līdz šim nepelnīti ignorēto krimināltiesību materiālo un procesuālo normu savstarpējo nedalāmo saikni – kriminālprocesa praktisko norisi ietekmēja ne tik daudz grozījumi Kriminālprocesa likumā, cik Krimināllikumā. Tieši šim jautājumam arī veltīta viena no apjomīgākajām krājumā iekļautajām publikācijām.

Aktuāls jautājums, kas guvis atspoguļojumu vairākos grāmatā ietvertajos rakstos, saistīts ar cietušo statusu kriminālprocesā. Šis jautājums aktualizēts sakarā ar ES aktivitāti cietušo aizsardzībā un vēlmi visās ES dalībvalstīs noteikt noziedzīgā nodarījumā cietušo personu minimālās procesuālās garantijas.

Vairākas publikācijas veltītas tik aktuālajam jautājumam par mantas konfiskāciju kriminālprocesa ietvaros, īpaši noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Reaģējot uz tiesībpiemērotāju iniciatīvu, tapusi arī otra apjomīgākā rakstu krājumā iekļautā publikācija – tiesu prakses pētījums par kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, kura pasūtītājs bija Augstākā tiesa. Rakstu krājumā iekļauts līdz šim nepublicēts materiāls – autoru sagatavotais tiesu prakses pārskats ar norādēm uz problēmām un ieteiktajiem risinājumiem, ko tā daļā lielākajā savā sanāksmē akceptējuši Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatori. Pētījumā izteiktie priekšlikumi guvuši atbalstu tiesu praksē.

Autores pievērsušās arī tādiem jautājumiem kā iztiesāšanas nepārtrauktība, kriminālprocess pret juridisko personu, kriminālprocesuālās tiesību zinātnes nozīme tiesu praksē.

Tāpat kā iepriekšējā grāmatā, arī šajā lasītāju ērtībai pēc katra raksta, kur autores to uzskatījušas par iederīgu, iekļauta Post scriptum sadaļa, kurā īsumā raksturotas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas ataino notikumus pēc raksta tapšanas. Tādējādi krājumā iekļautie raksti aktualizēti un to lietošana padarīta lasītājiem ērtāka.

Grāmata būs noderīgs palīgs tiklab studiju procesā, kā arī tiesību zinātnes tālākā attīstībā.