Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās
Sanitas Reinsones monogrāfija ir veltīta mūsdienu sabiedrībā aktuālajai apmaldīšanās tēmai, stāstiem un stāstīšanai. Interpretējot apmaldīšanos kā kultūrpieredzi, kuras izstāstīšanas tradīcija izsekojama jau pusotra gadsimta garumā, autore, izmantojot plašu starpdisciplināru teorētisko pieeju spektru, sniedz būtisku pienesumu mutvārdu stāstu un stāstīšanas izpētē. Kā teic latviešu folkloras pētnieks Dr.philol. Guntis Pakalns, “tas ir pētījums par to, kā neapmaldīties stāstu pasaulē – tajā, kas ir mums visapkārt un uz kuru folkloristi dažkārt vēl aizvien skatās caur 19. gadsimtā pagatavotām brillēm. Tas ir pētījums par cilvēku attiecībām ar stāstiem.”
Pētījuma empīriskais materiāls iegūts desmit gadu ilgā lauka pētījumā, kura laikā autore Latvijas laukos un pilsētās aicinājusi uz sarunu par apmaldīšanos dažādu paaudžu cilvēkus, ne tikai uzklausot stāstus, bet apspriežot arī orientēšanās un vietas izjūtas tēmu, kā arī lūdzot sarunas biedrus interpretēt un paust viedokli par šķietami neizskaidrojamo, pārdabisko un nesaprotamo. Līdztekus mūsdienu stāstu materiālam pētījumā analizētas arī latviešu teikas par vadātāju
