Latviešu folkloristika starpkaru periodā

Starpkaru perioda disciplinārā mantojuma aktualizēšanu Latviešu folkloras krātuve jau aizsākusi, iedibinot publicējumu sēriju „Folkloristikas bibliotēka”, kurā jau iznākušas trīs grāmatas (Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas, 2007; Jānis Alberts Jansons. Latviešu masku gājieni, 2010; Dace Bula. Mūsdienu folkloristika. Paradigmas maiņa, 2011). Sērijas kopējais mērķis ir plašāks – tajā paredzēta vieta gan folkloristikas vēstures, gan teorijas un metodes jautājumiem bez ierobežojumiem laika ziņā. Šajā „Folkloristikas bibliotēkas“ kārtējā grāmatā apkopots monogrāfisks pētījums par nozares gaitām starpkaru Latvijā, kurā lūkots pavērt iespējami plašu ainu. Tajā ietilpst, pirmkārt, starptautiskā konteksta raksturojums – procesi, kādi norisinās Eiropas folkloras pētniecībā ar šim laikposmam tik izteikto virzību uz internacionalizāciju, kam ir gan intelektuāli, gan politiski un ideoloģiski pamudinājumi un šķēršļi. Latviešu folkloristu iekļaušanās šajos procesos līdz šim bijusi vien apjausta, ne patiesi apzināta. Otrkārt, daļa monogrāfijas veltīta nozares institucionalizācijas un profesionalizācijas jautājumiem. Tas nozīmē pievēršanos arī valsts kultūrpolitikai ar tās centieniem tiesiski regulēt nacionāli nozīmīgo „latviešu garīgās kultūras pieminekļu“ aizsardzību un apzināšanu. Bet vislielākā uzmanība veltīta divām galvenajām institūcijām: ¬ Latviešu folkloras krātuvei un Latvijas Universitātei, kuru paspārnē centrējas pētnieciskās un izglītības aktivitātes folkloras jomā. Treškārt, grāmatā ietverts arī galveno pētniecisko ieviržu raksturojums, nelūkojot tās nošķirt pēc pētāmo objektu žanriskās piederības, bet gan pēc izmantotās pieejas vai teorētiski metodoloģiskās nostādnes. Ceturtkārt, atsevišķa monogrāfijas sadaļa veltīta arī latviešu starpkaru folkloristikas autoritāšu dzīves un pētniecisko gaitu apcerei. Atsevišķas nodaļas veltītas tikai redzamākajām personībām ¬ Annai Bērzkalnei, Kārlim Straubergam, Pēterim Šmitam, Ludim Bērziņam, Jānim Albertam Jansonam, Arvedam Švābem, Pēterim Birkertam, Emilim Melngailim, kamēr monogrāfijas lappusēs sastopamo personu loks ir daudzkārt plašāks, un tas apgūstams ar personu rādītāja palīdzību. Pētījuma hronoloģiskās robežas nav strikti novelkamas, jo politiskie pavērsieni ne vienmēr izraisa krasu pārrāvumu vai jaunaizsākumu pētnieciskajā domā. Tālab uzsvars uz starpkaru folkloristiku nenozīmē, ka grāmatas autori neielūkojas arī šī perioda priekšvēsturē vai neieskicē tālāko notikumu gaitu. It īpaši tas sakāms par 20. gs. 40. gadu pirmo pusi, kas politiski ideoloģisko notikumu ziņā ir satricinājumu pilna un intelektuālo norišu ziņā ¬ brīžiem pat postoša. Tomēr jauna ēra latviešu folkloristikā īsti aizsākas vien ar padomju režīma nodibināšanos, tāpēc laikposms līdz otrā pasaules kara beigām iekļauts pētījumā. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.