Mandalas 5.Radošā meditācija un enerģijas līdzsvarošan
Pateicoties mandalas principam un struktūrai, cilvēks spēj atspoguļoties Visumā, bet Visums – cilvēkā.
Mandalas universālā daba slēpjas faktā, ka tā vienmēr sākas no centra. Tas ir mandalas sākums, visu formu un visu procesu sākums laikā un telpā. Jebkam pastāv centrs, un tajā ir pati mūžība.
Dažādi mandalu terapijas veidi, arī to zīmēšana, krāsošana un veidošana no dažādiem materiāliem, arvien vairāk gan tiek novērtēta no dažādu speciālistu puses, gan kļūst populārāka plašākai auditorijai.
Kad tu pēdējo reizi paņēmi rokās krāsainos zīmuļus, cirkuli, ūdenskrāsas? Skolas laikā? Varbūt tev šāda nodarbe šķiet bērnišķīga un nenopietna? Bet vai nopietnības nav jau par daudz tavā dzīvē? Varbūt, atgriežoties krāsu un formu pasaulē, ietērpjot šīs mandalas krāsās, radot kaut ko ļoti savu, tu atkal spēsi ienest savā dzīvē kādu prieka staru, pietuvoties pats savai būtībai, savam centram, tam, kas tu esi?
Mandala ir kaut kas daudz vairāk par līniju, formu un krāsu. Par to daudz kas sakāms K. G. Jungam un citiem zinātniekiem, psihologiem, māksliniekiem, Austrumu dzīves pazinējiem – te arī radies termins „mandala”. Mandalu var skatīt no dažādiem skatpunktiem – no mākslinieciskā, terapeitiskā un sakrālā. Tā ir unikāla, un nav nekādu ierobežojumu, lai atrastu savu veidu, kā padarīt harmoniskāku savu ikdienu, – vai tas būtu mazs bērniņš, kas tikai mācās turēt zīmuļus rokās, vai jau paaudzies rakaris, kam enerģija līst pāri malām un ir nepieciešams nomierināties un sazemēties, vai pieaugušais, kam ikdienas skriešanā un stresā ir vajadzīgs atveldzēt dvēseli miera mirklī vai kam jau apzināti jāizmanto mandala
pašterapijā, palīdzot dziedināt emocionālās rētas vai dodoties tālāk, dziļāk savā iekšējā pasaulē, garīgi paplašinoties un pietuvojoties īstenajai izpratnei par sevi kā veselumu.
Prakstiski ieteikumi mandalu krāsošanai
Ne velti krāsojamās grāmatas pieaugušajiem pēdējos gados ir nonākušas pārdotāko grāmatu saraksta augšgalā. Rietumu pasaules straujas dzīves ritms, ar informāciju pārsātinātā telpa, paaugtinātais stresa un steigas līmenis, liek meklēt veidus, kā nolīdzsvaroties, atgriezties pie sava iekšējā centra un būtības.
Krāsošana, kā viens no mākslas terapijas veidiem, ir sava veida ‘’ātrā palīdzība’’ ikdienas skrējienā, kad nav laika aiziet uz meditāciju, vai aizbraukt pie dabas. Var pietikt ar 30-45 minūtēm meditatīvas darbošanās ar zīmuļiem un tēliem, lai sajustu, kā dienas laikā sakrājusies spriedze pamazām pamet mūsu ķermeni, atslābinot un piepildot to ar mieru un harmoniju.
Kā jebkurai darbībai, arī krāsošanā lielāku terapeitisko efektu var sasniegt, ja formulējam savu nodomu. Vai tā būtu atbrīvošanās no sakrātā stresa, vai emocionālo bloku tīrīšana, vai sāpju remdināšana, vai radošo spēju atbrīvošana. Mērķis var būt jebkāda aktuālā tēma, ko pirms ķeršanās pie krāsošanas sev noformulējam.
Mēs varam ļaut zemapziņai izvēlēties krāsas (pat aizvērtām acīm) un vērot, kādas asociācijas raisa izkrāsotais zīmējums, bet varam arī apzināti izvēlēties tās krāsas, kuras mūsu ķermenis prasa. Vai arī nedaudz painteresēties par krāsu psihofizioloģisko ietekmi un izvēlēties sev piemērotākos krāsu salikumus, tādejādi pašdziedinoties.
