Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu veido 150 latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem veltīti piemiņas panti, kuri rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči, kuru nenovērtējamais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē cildināts – Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis –, gan arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl ir dzīvi vai dzejnieku pārdzīvo – Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi. Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā.
Izdevums sagatavots pēc Rakstniecības un mūzikas muzejā un Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtas arhīvā pieejamā manuskripta. Edvards Treimanis-Zvārgulis 1938. gadā izveidojis manuskriptu uz atsevišķām neliela izmēra lapiņām, pievienojot tobrīd zināmos personu dzīves datus. Krājuma sastādītāji precizējuši dzīves datus personām, kurām tie nav minēti dzejnieka atstātajā manuskriptā, kā arī katrai epitāfijai devuši komentāru, lai sniegtu īsu personības un tās darbu raksturojumu, vietumis skaidrojot nianses, kas tekstā izceltas. Šajā izdevumā atlasīti un apkopoti 150 piemiņas panti, kas veltīti personībām, kuru vārdi ir pazīstami mūsdienu lasītājam, kā arī dažiem mazāk zināmiem kultūras vai sabiedriskajiem darbiniekiem.
