Dienvidkurzemes adītās jakas
Skaisti. Silti. Tautiski. Vismaz ar trim apzīmētājiem var raksturot Dienvidkurzemes adīto jaku krāsaino rotājumu vēsturiski estētisko un apģērba gluži praktisko nozīmi.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma Apģērba un tekstila kolekcijā glabājas septiņas tīkla patenta adījumā darinātas jakas. Šādu jaku izplatība aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē nelielā jūras piekrastes teritorijā Latvijas rietumos, divos Dienvidkurzemes blakuspagastos – Nīcā un Rucavā. Muzeja krājumā esošo jaku precīzs darināšanas laiks nav nosakāms. Pēc pierakstītajām ziņām pieļaujams, ka tās darinātas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Šāda veida jakas nēsāja pie tradicionālā apģērba arī 30. gados un vēlāk. Nīcā un Rucavā tradicionālais apģērbs visilgāk saglabāja savas goda apģērba funkcijas – vēl 20. gadsimta 30. gados, bet vecākās paaudzes vidū – pat pēc II pasaules kara.
Jakas adītas vienkrāsainas, no brūni pelēkas, baltas un melnas vilnas dzijas. Adījuma raksta reljefs jaku iekšpusē liecina, ka tās adītas divos atšķirīgos tīkla patenta adījuma variantos. Tās darinātas augumam pieguļošas ar paplatinājumu no jostas vietas, garām, šaurām piedurknēm, nelielu stāvu apkaklīti, un rotātas ar krāsainām dekoratīvajām joslām. Jakas aizdarītas ar metāla āķiem vai pogām.
