Dievinātā Doroteja

Grāmata tapusi kā vēlīns veltījums Kurzemes hercogienei Dorotejai viņas 250. jubilejā, ko 2011. gadā muzejā iezīmēja neliela izstāde ar nosaukumu “Dievinātā Doroteja”. Grāmatas sastādītājs I. Lancmanis stāsta: “Tas nebija pārspīlējums – izstādes tituls rādīja spožo zvaigznes lomu, kas bija lemta šai skaistajai, neparastajai sievietei, kura savam laikmetam neraksturīgu iekšējo un ārējo brīvību apvienoja ar aizrautīgu interesi par apkārt notiekošo un mīlestību pret cilvēkiem.” Izstāde apkopoja Dorotejas biogrāfijas nozīmīgākos punktus, viņas portretus un – galvenais – laikabiedru liecības, dodot vārdu gan cilvēkiem, kas viņu bija pazinuši, gan viņai pašai. Līdzīgi veidota arī grāmata: sastādītāja teksts vienīgi ieskicē pārejas no vienas tiešās runas uz otru, no vienas hercogienes Dorotejas dzīves stacijas uz nākamo. Citāti kā ceļa stabiņi iezīmē mūžu, nodzīvotu laikmetu griežos, kad bruka vecā feodālā pasaule, un Lielā franču revolūcija un Napoleona epopeja ievadīja jaunu pasaules kārtību. I.Lancmanis piebilst: “Tas ir apbrīnojamas sievietes apbrīnojams likteņstāsts – viens no pārsteidzošākajiem ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas vēsturē.” Hercogienei Dorotejai veltītā izstāde turpināja vairākas tēmas, aizsāktas plašajā monogrāfiskajā izstādē “Kurzeme Eiropā. Hercogs Pēteris un Kurzemes leģendas”, ar kuru 2000. gadā Rundāles pils muzejā tika atzīmēta hercoga Pētera nāves atceres 200. gadadiena. Tā līdzīgā veidā rādīja pēdējā Kurzemes hercoga un Kurzemes hercogistes likteņus, kuros hercogienei Dorotejai bija lemta tik svarīga loma. Šī grāmata nav akadēmisks pētījums ar sīkām vēsturiskā fona detaļām, atšķirīgu viedokļu izklāstiem, literatūras uzskaitījumu un pedantiskām atsaucēm uz avotiem. Tā drīzāk iecerēta kā ģimenes fotoalbums, kurā attēli kopā ar parakstiem sakārtojas hronoloģiskā dzīvesstāstā, ļaujot vaļu arī līdzpārdzīvojumam un fantāzijai. Drīkst cerēt, ka hercogienei Dorotejai tas būtu paticis.