Mūsu dižā senatne

Ta­ga­dē­jā Bal­ti­jas te­ri­to­ri­ja ir bi­ju­si pla­šās in­do­ei­ro­pie­šu va­lo­du un tau­tu sai­mes pirm­dzim­te­ne. Pē­dē­jo ga­du des­mi­tos mū­su zem­ē veik­ti no­zī­mī­gi at­klā­ju­mi lat­vju dai­nu un ci­tu ga­ra­man­tu iz­pē­tē, at­klā­tas lie­las se­no svēt­vie­tu sis­tē­mas ap Burt­nie­kiem, Kal­te­ni, Pan­te­ni, Po­kai­ņiem, Smil­te­ni, Su­nāk­sti, Val­kas Sau­les­kal­nu u.c. Šie sav­star­pē­ji sais­tī­tie at­klā­ju­mi ne ti­kai ļauj, bet arī liek bū­tis­ki pār­vēr­tēt līdz­ši­nē­jās dog­mas. Gan mū­su kul­tū­ras sa­turs, gan ma­te­ri­āla rak­stu­ra at­ra­du­mi liek bū­tis­ki mai­nīt līdz­ši­nē­jos uz­ska­tus par pa­tie­so lat­vie­šu ze­mes un tau­tas vēs­tu­ri, ku­ru rū­pī­gi slē­pu­ši da­žā­die oku­pan­ti tūk­stoš­ga­des il­gu­mā. Dau­dzu vēs­tu­res avo­tu lie­cī­bas vēs­ta, ka se­nie in­die­ši, grie­ķi, ro­mie­ši un ci­tas kul­tūr­tau­tas iz­ci­li augs­ti ir vēr­tē­ju­šas mū­su sen­ču zi­nā­ša­nas. Vēl ar­vien lie­lu da­ļu no šīs gud­rī­bas mēs ne­spē­jam sa­prast, tā­pat kā ne­spē­jam at­kār­tot vi­ņu dar­bus. Mēs va­ram kaut ko ne­sa­prast, bet ne­drīk­stam to iz­nī­ci­nāt…