Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos
Grāmatā aplūkots Ziemeļlatgales sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums sākot no senākajiem pieejamajiem objektiem no 17. gadsimta beigām, līdz pat 20. gadsimta vidum. Kopumā 66 sakrālās celtnes — baznīcas, lūgšanu nami, kapelas, sinagogas.
Par katru sniegtas izsmeļošas vēsturiskās ziņas un detalizēts ēkas un tās iekārtojuma apraksts, izceļot informāciju par galvenajām arhitektūras un mākslas vērtībām. Dievnamu aprakstos ietverta arī informācija par gadu gaitā muzejos nodotajiem un saglabātajiem baznīcu iekārtas priekšmetiem, kā arī zudušajām sakrālajām celtnēm un to iekārtām, par kurām saglabājusies pietiekama dokumentālā un vizuālā informācija. Katras celtnes raksturojumam pievienota tās plāna shēma, vēsturiskie attēli un mūsdienu fotogrāfijas.
Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojuma jomā Ziemeļlatgalē redzami izceļas 18. gadsimta mantojums. To apliecina celtnes, kas 18. gadsimta II pusē tapušas gan kā Viļņas baroka arhitektūras skolai raksturīgi paraugi (Pasienes katoļu baznīca), gan kā lokālās koka arhitektūras pieminekļi (Malnavas katoļu baznīca). Nozīmīgs ir arī 19. gadsimta Pēterburgas arhitektu ieguldījums pareizticīgo baznīcu projektēšanā (Ludzas pareizticīgo baznīca), kā arī dažādu Polijas un Lietuvas lietišķi dekoratīvās mākslas darbnīcu 18.—20. gadsimta darbi.
Grāmatu papildina izmantoto avotu un literatūras saraksts, tekstā sastopamo arhitektūras, mākslas un baznīcas rituālu terminu vārdnīca un personu rādītājs, kā arī teksta kopsavilkums angļu un krievu valodā.
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos” ir vienpadsmitais sējums 2006. gadā sāktajā kultūras mantojumam veltītajā sērijā “Mākslas pieminekļi Latvijā”, un ar to noslēdzas Latgales kultūrvēsturiskā novada dievnamu apskats.
