Rolanda Kalniņa telpa
Astoņu autoru sadarbībā tapis apjomīgs un bagātīgi ilustrēts izdevums, kurā, kā liecina tā apakšvirsraksts – “Deviņas šķautnes viena izcila kinorežisora radošajā darbībā” -, aplūkotas dažādas tēmas un rakursi Rolanda Kalniņa filmogrāfijā un dzīvē. “Izrādījās, ka mēs katrs esam centušies pa citām durvīm tikt iekšā Rolanda Kalniņa telpā, zinādami, ka tur ir, ko rakt un studēt, tur pietiek materiāla pilnīgi atšķirīgiem pētījumiem un pētniekiem. Grāmatas veselumam vajadzēja tikai pavērt vēl dažas durvis un ielaist gaismas staru [..]. Tā tas viss mutuļojot veidojās un dzima, pamazām ieguva formu un veidu, sastājoties grāmatas nodaļās un kopā veidojot daudzpusīgu priekšstatu par visu to, kas atrodams Rolanda Kalniņa radošā mūža garīgajā telpā.” /Kristīne Matīsa/ Dita Rietuma atklāj Rolandu Kalniņu kā spilgtāko modernisma adeptu Latvijas kino vēsturē, Daira Āboliņa analizē viņa īpašo prasmi strādāt ar aktieriem, Aija Rozenšteine ielūkojas režisora sarežģītajās attiecībās ar cenzūru, Ieva Pitruka – nerealizētajos scenārijos un nenotikušajās filmās, īpašu uzmanību veltot radikālākajai no tām – “Piejūras klimats” (1974). Toms Zariņš pēta Kalniņa filmu fizisko telpu un vizualitāti, Zane Balčus Kalniņa nedaudzo dokumentālo filmu kontekstā izceļ izilo Vijas Artmanes portretējumu “Saruna ar karalieni” (1980). Jūlija Dibovska aplūko ķermeņa konceptu režisora spēlfilmās, Kristīne Matīsa – viņa attiecības ar rakstīto tekstu. Grāmatu noslēdz Ievas Pitrukas ieskats Rolanda Kalniņa biogrāfijā un personībā. Grāmata ir apliecinājums tam, ka, dzīvojot aiz “dzelzs priekškara”, Rolands Kalniņš jūtīgi un precīzi uztvēris pasaules tālaika aktuālākos strāvojumus un viņa 60. un 70. gados tapušās filmas lieliski iekļaujas pasaules kinovēstures kontekstā, kur tās runā vienā balsī ar franču “jauno vilni”, itāļu neoreālistiem, čehu un poļu kino avangardu un izcilākajām atkušņa laika krievu filmām. Neapšaubāms Rolanda Kalniņa radošā devuma novērtējums ir filmas “Četri balti krekli” (1967) iekļaušana šīgada Kannu kinofestivāla programmā “Cannes Classics” līdzās Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka un Stenlija Kubrika darbiem.
