Mīkstais sējums ar atlokiem, 268 lpp., il.
Šis krājumā ir apkopotas dažādu nozaru autoru versijas par karu kā cilvēku kolektīvo emociju manipulēšanu. Kultūrvēsturiskā skatījumā, apvienojot mākslas vēstures, literatūrzinātnes un mediju studiju perspektīvas, daudzveidīgi atklāta Pirmā pasaules kara aina un iezīmēts viens no nozīmīgākajiem un traģiskākajiem lūzuma punktiem modernās sabiedrības tapšanā. Krājuma iecere ir apvienot atšķirīgu humanitāro un sociālo zinātņu pētījumus, kas paver ieskatu kara pieredzes attēlojumā daiļliteratūrā, publicistikā, mākslā un kino, reflektē par Pirmā pasaules kara atšķirīgajām pieminēšanas un atcerēšanās formām un nozīmi kultūrā. Krājumā apkopotie raksti balstās referātos, kas tika nolasīti starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē “Karš, bibliotēka un katedrāle” 2014. gada 25. un 26. augustā. Konference simboliski aizsākās 25. augustā – dienā, kad 1914. gadā Vācija uzbruka Beļģijai, iznīcinot Lēvenas pilsētas katedrāli un bibliotēku ar Renesanses manuskriptiem. Sarunas, kas tika rosinātas konferences laikā un kas turpinās šajā krājumā, pievērsa uzmanību nepieciešamībai pēc nozaru disciplināro robežu šķērsošanas diskusijā par kara pieredzi un tā atceri.
