Simbolu slepenā valoda
Kāpēc mēs Valentīna dienā dāvinām sarkanas rozes? Kur pūce ieguvusi gudra putna reputāciju? Kāpēc nekad nevajadzētu uzticēties lapsai? Šajā vizuālajā ceļojumā cauri mākslas vēsturei Metjū Vilsons atklāj mums mākslā ieslēpto globālo vizuālo valodu – simbolus.
Simboli attēliem piesātinātajā 21. gadsimtā ir pamatīgi nostiprinājuši savas pozīcijas, un tiem bijusi milzīga ietekme jau tūkstošiem gadu. No valstu ģerboņiem līdz uzņēmumu logotipiem un emocijzīmēm, mūsu ikdienā netrūkst ikonu, kuru saknes meklējamas senā pagātnē. Zinošais mākslas vēsturnieks Metjū Vilsons iezīmē nereti pārsteidzošas trajektorijas, pa kurām simboli ceļojuši vēsturē – no sākotnējās cilmes līdz modernajai nozīmei, identificējot kopīgas tēmas, kas saista šķietami atšķirīgas kultūras. Piekūns bijis autoritātes simbols kā Senās Ēģiptes faraoniem, tā viduslaiku aristokrātiem; suns bijis uzticams pavadonis kopš antīkās senatnes līdz pat renesansei; bet teiksmainais fēnikss kā sievišķā spēka un varas simbols saista Anglijas karalieni un Ķīnas dievieti. Tāpat netrūkst arī radikālu pavērsienu un izmaiņu: svastika no pozitīva cerību simbola pārtapusi par naida zīmi.
Vilsons droši vada mūs cauri simbolu pasaulei no paleolīta alu zīmējumiem līdz mūsdienu instalācijām, demonstrējot to nerimstošo spēju paust varu, cerību, bailes un ticību, radīt identitātes un vēstīt par tām, vienojot – vai šķeļot cilvēkus, kuri tos radījuši.
Metjū Vilsons ir mākslas vēsturnieks un darbojas izglītības jomā. Viņš rakstījis vairākiem izdevumiem, to skaitā The Economist un BBC. Sērijā “Mākslas pamati” izdotās grāmatas “Simboli mākslā” autors.
Tulkojusi Renāte Punka.
