Eduards Rozenštrauhs. 30 populārākās dziesmas
"Eduarda Rozenštrauha dziesmas dzīvo. Sākot ar 1942. gada vasarā, Nidas jūrmalā uzrakstīto un savai Elvīrai (1923.26.V-1988.15.VII) veltīto “Zilo lakatiņu” un beidzot ar atmodas laikā rakstītajām. Kādā tikšanās reizē ar klausītājiem, muzikologa Guntara Pupas vaicāts par savas dzīves lielāko vērtību un novēlējumiem latviešu tautai nākotnē, komponists atbildēja: “Galvenais – izturēt. Īpaši šinīs laikos. Būt stipriem, tādiem pašiem, kā es kādreiz biju, kad izturēju Sibīriju, un tā tālāk. Goda vārds! Vairāk neko citu nevajag. Taisni šinīs laikos. Kad mums vienam, otram zūd ticība un cerība... Nezaudēt nekad un nekādos laikos. Nekādos! Jo latviešu tauta ir bijusi, būs – un vairāk mums neko nevajag!”"
Georgs Dovgjallo. Fragments no grāmatiņas “Vecās likteņdzirnas”
1. Ai, māte Latgale
2. Atmiņas
3. Drauga vārdi
4. Jasmīn', baltais
5. Jaunība
6. Jāņu nakts
7. Kādai meičai Cesvainē
8. Kolumbīne
9. Lauku meitene pilsētā
10. Meitenei no manas klases
11. Miera dziesma
12. Mīļais, labais, baltais draugs
13. Nezviedz, bērais kumeliņ'
14. Omamma
15. Orman', stāsti
16. Pa kuru laiku nosirmoja jūra
17. Pie aizbērtas akas
18. Pirmais valsis
19. Senais draugs
20. Tavas rokas
21. Tā mīla, ko reiz devi man
22. Tiem, kas nepārnāca
23. Tur, kur Gauja
24. Vaidava
25. Vecais kilometru stabs
26. Vecā zirga svētvakars
27. Vecās likteņdzirnas
28. Vecpiebalgas ūdensrozes
29. Virši zili
30. Zilais lakatiņš
