Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas

Jauno stāstu krājumu “Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas” autors iecerējis gan kā autonomu prozas darbu, gan kā “Greniānas” (1995) retrospekciju. Kopskaitā seši jauni stāsti ienāk Grēna, Elzas K. un citu spilgtu Kolmaņa radīto personāžu pasaulē, tajā no jauna aicinot arī lasītāju. “Greniāna jeb Ceturtā versija” 1995. gadā literatūrā iezīmējās kā viens no spilgtākajiem postmodernā stāsta paraugiem. Noteikti jāpiemin arī Kolmaņa romāns “Žūpa Amors jeb Mirušais dievs”, izdots 2005. gadā. Pēc stāsta “Kā rīsa lauks, tik liela pasaule” tapusī luga tika godalgota un iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī Maijas Apines režijā. Arvis Kolmanis ir scenāriju autors mākslas filmām “Mona” (2012) un “Bille” (2018), arī vairāku raidlugu autors. “Arvis Kolmanis ir paradoksu meistars, un šo nekādi nedefinējamo un pagalam ēterisko substanci viņš spēj saskatīt vispēdīgajā sīkumā — gan esamībā, gan literatūrā. Kas ir paradokss? Piemēram, pazuduši dvieļi. Vai — pasaules izglābšana no bojāejas. Un tā tālāk. Būtībā ar saviem paradoksiem Kolmanis izliek lamatas labticīgajam lasītājam, taču pats lielākais paradokss ir fakts, ka lasītājs nevis jūtas aizvainots vai pievilts, iekritis šajās lamatās un vairs netikdams no tām laukā, bet pateicīgs — autoram un viņa stāstiem.” Guntis Berelis “Pie mums ir atgriezies vecais labais Grēns. Rakstnieka un scenārista Arvja Kolmaņa alter ego. Grēnam piebiedrojušies jaunu stāstu varoņi. Kopā viņi apliecina — lai lasītu labas grāmatas, ir jākustina smadzenes. Arvja Kolmaņa stāstu izlasei ir domāšanas zelta prove. Viņa valodas vielā nav nekā lieka. Stāsti aizved mūs gan pie dzimtenes, gan tautas, gan plašās pasaules.” Nora Ikstena Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis