Tīra prāta kritika
1781.gadā Rīgā J.F.Hartknoha izdevniecība publicēja I.Kanta darbu “Tīrā prāta kritika”. 1931.gadā A.Rolava tulkojumā tas izdots arī latviešu valodā. Pēc 80 gadiem „Tīrā prāta kritika” piedzīvo jaunu tulkojumu. 19.gadsimta vācu filosofs Artūrs Šopenhauers raksturo I.Kanta “Tīrā prāta kritiku” kā “svarīgāko grāmatu, kas jebkad Eiropā tikusi uzrakstīta”. Tas nepavisam nav pārspīlējums, jo šis apcerējums un jo sevišķi Kanta filosofija kopumā iezīmē radikālu lūzumu un jaunu aizsākumu Eiropas filosofiskajā dzīvē. “Tīrā prāta kritikas” centrā ir izzinošais prāts. Kants cenšas noskaidrot tā iespējas un lietojuma robežas. Filozofs rada jaunu izziņas teoriju, veic cilvēka prāta spēju analīzi, taču tā ir tāda, kas vieš skaidrību arī par cilvēka vietu pasaulē. Cilvēks savā būtībā ir esamība starp brīvību un nepieciešamību. Tieši šī situācija un pretrunas, ko tā producē, padara “Tīrā prāta kritiku” par cilvēcisku drāmu, kuras izvērsumu, neraugoties uz akadēmiski organizēto valodu, raksturo eksistenciāla spriedze un metafizisku atskaites punktu meklējumi. “Tīrā prāta kritikas” polifonisms un tēmu pārbagātība to padara aktuālu arī mūsdienu filosofiskajai domai. Prof. R.Kūlis strādājis pie “Tīrā prāta kritikas” tulkojuma gandrīz 15 gadus, konsultējoties arī ar vācu speciālistiem Kanta centrā Maincas Universitātē. Izstrādājot tulkojuma koncepciju, R.Kūlis respektējis pasaules literatūrā pastāvošos I. Kanta darbu izdevumus un tulkojumus citās valodās (angļu, krievu), tajā skaitā latviešu filologa un filozofa A.Rolava veikumu. Rezultātā tapis jauns, moderns tulkojums, bagātināts ar plašu zinātnisko aparātu (rādītājiem, piezīmēm, latīņu un sengrieķu vārdu un izteicienu vārdnīcu). Šis izdevums sekmēs ne tikai Kanta studiju izvērsumu, bet arī filozofiskās domas attīstību Latvijā.
