Jānis Elsbergs (1969) piektajā dzejas krājumā sava liriskā varoņa pārdzīvojumus atklāj ar vēl nebijušu godīguma pakāpi. Dzejnieks bieži tveras pie ironijas, bet tā ir tikai bezjēdzīga slēpšanās, kad atklāts jau ir viss. Šajā dzejā ir izmisums, alkas, skumjas, kritiens pilnīgā tumsā, bet tad – atkalatgriešanās pie cerības un mīlestības.
Māksliniece Anna Aizsilniece.
