Top fotoreceptes.lv

Grāmata, kuru kundzītēm ar vājiem nerviem un īpaši izkoptu valodas izjūtu nevajadzētu šķirt vaļā, bet tāpat neatšķirtu dāvināt vīrietim! Grāmata, kuras teksts smīdina, bet receptes uzrunā. Kārtīgs vīriešu ēdiens: daudz gaļas, vienkāršas garšvielas, sātīgi ēdieni. Turklāt fotoreceptēs, – parādot gatavošanas procesu soli pa solim. Reiz, pirms diezgan daudziem gadiem, interneta dzīlēs uzpeldēja Normāls Cilvēks, vīrietis, kurš dalījās ēdiena gatavošanas procesos. Ātri vien gan viņa izmeklētā vienkāršruna, gan viegli atkārtojamās receptes guva popularitāti, bet pats autors – Armands Avens – savu blogu nodēvēja vienkārši: fotoreceptes.lv, un turpināja papildināt recepšu krājumus. Daudzi ir gatavojuši soļanku, gulašzupu, kotletītes vai kādu citu ikdienišķu ēdienu, vadīdamies pēc šīm receptēm, un atklājuši, ka pagatavotais ir gards, aromātisks un arī izskatās tīkami – ko gan vairāk vēlēties? Kaut kas tāds Ziemassvētku vecīša maisā vēl nav bijis – šī ir grāmata, kura noderēs par dāvanu arī tādam vīrietim, kurš kopš skolas laikiem pirmo reizi paņems rokā drukātu izdevumu. Paņems, pašsaglabāšanās instinkta vadīts, jo šī grāmata glābs neprašas vīrieša dzīvību brīdī, kad viņš mājās palicis viens, un pēc trīsdienu priecīgas svinēšanas nācis pie atskārtas, ka plīts auksta un pat sieva nevārās... Kopā ar autoru ik solī līdzdarbojas pārtikas inspektors Bonga – savā labturīgi spožajā kaķa kažokā viņš lepni dižojas arī uz grāmatas vāka. Grāmatā autora stils un pareizrakstība saglabāti neskarti, cik nu tas ir bijis iespējams. Armands Avens: “Ko lai par sevi saka? Esmu dīvainis. Un tai pašā laikā – vienkāršs vecis, kam patīk labi paēst, sisjainas bābietes un jaunas fotokameras. Atļaujos lietas saukt īstajos vārdos tā, kā es to redzu, nevienam neizdabājot, nemelojot un neliekuļojot. Un tādas ir arī manas receptes – patiesas, pārbaudītas un garšīgas. Dzīve ir skaista savā vienkāršībā! Kārtīgam vecim ir jāmāk gatavot ēst – tas nav jāpierāda. Pavārgrāmatu un recepšu portālu netrūkst, tak, man domāt, tie ir infantili, jo galvenais taču ir procesu izklāsts un skaidrojumi. Tamdēļ sāku lēnām veidot savu fotorecepšu galeriju internetā, un daļu no tās es tagadiņ laižu tautās arī grāmatas paskatā. Un es tiešām gribu, lai tā – nošmulēta un nospeķota – vislaik ir pie plīts; pavārgrāmatai nav jārotā plaukts, bet jābūt pastāvīgā lietošanā – jo biežāk, jo labāk. Tajā visa ēdiena taisīšanas māksla izklāstīta soli pa solim, tā ka pat visbiklākajai virtuves nevainībai izdosies kārtīga ņamma, ko pašam smeķēt un citam likt priekšā. Nu ko, izberzējam roķeles un ķeramies tik klāt!”