Par gribas brīvību
Arturs Šopenhauers (1788—1850) — viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta domātājiem, kura ietekme tālu pārsniedz viņa dzīves laika ietvarus. Šis vācu filosofs, t. s. dumpīgais domātājs, ir atstājis nozīmīgu garīgo mantojumu, kas spilgti iezīmē turpmākos eksistenciāli filosofiskos meklējumus. Tas fiksēts jau viņa fundamentālajā traktātā “Pasaule kā griba un priekšstats” (1819/1844). Morāles problemātiku Šopenhauers speciāli aplūko darbā “Par gribas brīvību” (1839), kurš apbalvots ar Norvēģijas Karaliskās akadēmijas balvu (1840) un kurā ētiskā dimensijā Šopenhauers izvērš sava traktāta (īpaši 4. grāmatas) pamatidejas.
Ar šo darbu Šopenhauers liek pamatus savai ētikai, risinot jautājumus par cilvēka brīvību (fizisko, intelektuālo, morālo), gribu un izšķiršanos, aplūko gribas un pašapziņas attiecības, cilvēka raksturu un ieskicē šo jautājumu risināšanas vēsturisko kontekstu. Tekstā ir iekļautas plašas pasāžas sengrieķu, latīņu, angļu u. c. valodās.
Šis ir pirmais Šopenhauera teorētiskā darba tulkojums latviešu valodā. Tulkojumam pievienoti skaidrojumi par personām, jēdzieniem, risinājumiem un sabalsošanos ar Šopenhauera pamatdarbu; grāmatā iekļauts tulkotāja priekšvārds “Šopenhauers Rīgā”; izdevumam pievienots Personu rādītājs.
Tulkojumam ir ne tikai filosofiski vēsturiska nozīme, runa ir arī par to, kā tagadējās Latvijas kontekstā iespējama brīvība, izšķiršanās, kā tā izprotama un izkopjama. Tulkotājs LU profesors Igors Šuvajevs centies tulkojumā panākt ne tikai terminoloģisku precizitāti, bet arī saglabāt 19. gadsimta pirmajā pusē rakstīta darba valodas “garšu”.
