Kā dundurs, muša, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu
Grāmatā ,, Kā dundurs, muša, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu” ir stāstīts par mazu, bet sparīgu kukaiņu piedzīvojumiem, kuri nejauši atrod saplēstu lapiņu ar tekstu. Tajā pieminētais Ziemeļpols iekvēlina viņu prātus un kļūst par mērķi, kurš noteikti jāsasniedz. Kaut arī varētu mierīgi gulēt puķēs un skatīties mākoņos. Kā viņiem klājas dodoties pretim iecerētajam mērķim ? Dažādi, jo ceļā ir jāsastopas ar grūtībām un pārpratumiem. Tur ir bīstama, mušu sadedzināt kāra lampa, mulsinošs izkusis saldējums, staigns, slepkavniecisks rūgušpiens un kārdinoša milzu torte, mežacūkas un visbeidzot - arī neciešams sals. Te parādās ceļotāju tik atšķirīgie raksturi – ne tikai ziņkārība, slavaskāre, ēdelība, bet arī drosme, izpalīdzība un aizrautība. Kopā viņi lieliski tiek galā ar ceļā uz mērķi sastaptajām briesmām. Galvenais – viņi nav vienaldzīgi viens pret otru un pret citiem ceļā satiktajiem.
Soli pa solim viņi virzās arvien tuvāk savam mērķim – Ziemeļpolam. Ceļotāji jau gandrīz atklāj Ziemeļpolu, pietrūkst pavisam nedaudz, bet – viņi aizmieg ziemas miegā. Tomēr pavasarī viņi turpinās iesākto.
Grāmatā ,,Kā muša, dundurs, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu” autore cenšas atraisīt bērnu interesi par dzīvo dabu mums visapkārt, saudzēt un nepiesārņot to. Kāpēc pārdomājot savus mērķus un mērķīšus, nemācīties no kukaiņu ceļojuma?
