Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība

“Varbūt grāmatām piemīt kāds slepens māju atrašanas instinkts, kas aizved tās pie īstajiem lasītājiem? Cik burvīgi būtu, ja tā būtu patiesība,” tā Londonā mītošā rakstniece Džuljeta atbild Dosijam, vienam no Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrības dibinātājiem, uz viņa vēstuli un stāstu par to, kā grāmata, kas reiz piederējusi Džuljetai, nonākusi Gērnsijā. Nejauši aizsākusies sarakste maina visu tajā iesaistīto ļaužu dzīves plūdumu. Sākumā rāma viedokļu apmaiņa starp diviem svešiem cilvēkiem, tā pāraug kolektīvā vēstuļu plūsmā, kurā iesaistās teju vai visi aktīvākie salas iedzīvotāji un arī vairāki londonieši. Vēstules, ko bezgala dažādie cilvēki raksta cits citam, ir spoži epistolārā žanra paraugi. Raksturojumi, kādus tie velta cits citam un ikdienā piedzīvotā atstāsti ir tik precīzi, tieši un asprātīgi, ka lasot personāži nostājas acu priekšā kā dzīvi. Raiba sabiedrība ir šī jocīgā grāmatmīļu biedrība – un tikpat raibas un krāsainas ir viņu attiecības citam ar citu. Cilvēki no ārpasaules parasti šajā ciešajā pulciņā nespēj iejusties, taču, kad Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība pēc abpusējas sirsnīgas vēstuļu apmaiņas uzaicina Džuljetu ciemos, sāk risināties iepriekš neparedzami notikumi, kam būs tālejošas sekas... Brīnišķīga grāmata, kas smīdina caur asarām, raudina caur smiekliem un atgādina, ka cilvēki ir sirsnīgas, patīkamas un laipnas būtnes. Mērija Anna Šafere (Mary Ann Shaffer, 1934–2008) strādājusi par redaktori un bibliotekāri, tomēr viņas mūža sapnis bija “uzrakstīt grāmatu, kura kādam patiktu tik ļoti, ka viņš vēlētos to publicēt”. Šo sapni īstenoja grāmata “Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”, ko pabeigt palīdzēja viņas radiniece Annija Barouza (Annie Barrows), amerikāņu rakstniece. No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu lasījusi tik gudru un valdzinošu grāmatu kā šī, iejūtoties tās pasaulē tik ļoti, lai nemitīgi aizmirstu, ka to radījusi autoru iztēle, ar tik brīnišķīgiem varoņiem, ka rodas sajūta: tie ir mani draugi un kaimiņi. Lūdzu, ieprieciniet sevi ar šo grāmatu – iesaku to no visas sirds. Elizabete Gilberta, grāmatas „Ēd, lūdzies, mīli” autore Īsta pērle. [..] Mazs meistardarbs par mīlestību, karu un neizmērojamo atbalstu, ko spēj sniegt labas grāmatas un labi draugi. People Lasot šo grāmatu, rodas kārdinājums lietot tādus apzīmējumus kā „dārgakmens”. [..] Tā ir grāmata, ko lasīt pie kamīna vai ilgos braucienos ar vilcienu. Tā ir apburoša un stāv pāri laikam – tāpat kā tie romāni, kurus iemīļojuši tās varoņi. San Francisco Chronicle Book Review Man savu mūžu nebija tik izmisīgi gribējies iestāties grāmatu klubā kā tad, kad lasīju „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrību”. Šis romāns ir mīlestības darbs, un tas jūtams katrā lappusē. Christian Science Monitor Apburošs romāns. [..] Vēstulēs Džuljeta atrod ne vien iedvesmu savai nākamajai grāmatai, bet arī dzīvei – tāpat kā to atradīs lasītāji. Publishers Weekly Sirsnīgs, asprātīgs, izjusts un ļoti izklaidējošs cildinājums rakstītā vārda spēkam. Library Journal